Savulaik man bija kolēģe Sandra. Ļoti interesants un zinošs cilvēks, kurš nekad netenkoja un nekritizēja, bija liela ceļotāja, kas nefotografēja, bet paturēja skaistākos mirkļus atmiņā, dzīvoja vairāk vai mazāk zaļi un, kā pati smējās, bija tipiska Žurkas gadā dzimusi Žurka - visu jāvelk uz savu aliņu...
Pie visa tā - tāds māksliniecisks cilvēks. Pie Sandras tagad nonāk daļa man nederīgo drānu, JO
viņa auž fantastiskus paklājiņus no krekliem, svārkiem, palagiem.... Ārkārtīgi skaistas lietas.
UN
uzmeistaro arī šādas tādas inčīgas mantiņas dāvanām, pārsteigumiem vai vienkārši priekam!
Pievienošu šajā Ideju krātuvītē divus viņas darbu foto.
Sandra, Tu taču to noteikti neņemsi ļaunā, jo
pirmkārt - otru tādu identisku tik un tā neviens nevar uztaisīt UN
otrkārt - jaukā lellīte gatavota no... mana bērna par mazu palikušajām zeķubiksēm...
Skatoties uz šādu spilnventiņu, vari pasmaidīt - un tas ir mans
vecāsmammas galdauts, tas - vīra krekls, bet tas - meitas pidžamas gabaliņš.... Un saliec vienā tādā spilvenā desmitiem mīļu atmiņu....
